Vietējais referendums ir izpausme t.s tieša demokrātija. Tā ir liela teritoriālās vienības iedzīvotāju privilēģija. Kādi ir vietējo referendumu veidi? Kādi ir pasākuma organizēšanas un vadīšanas noteikumi? Kā būtu ar balsošanu ārpus mājas? Kad referenduma rezultāts ir spēkā un kad tas ir izšķirošs? Par to visu zemāk esošajā rakstā.
Ja plānojat renovāciju vai iekšējo apdari, izmantojiet pakalpojumu Būvuzņēmēja meklēšana, kas pieejams vietnē Būvniecības kalkulatori. Pēc īsas veidlapas aizpildīšanas jūs iegūsit piekļuvi labākajiem piedāvājumiem.
Vietējais referendums - īss apraksts
Referendumi Polijā - veidi
Referendums ir veids, kā noteiktas teritoriālās kopienas iedzīvotāji pauž savu gribu vai viedokli. Gan komūnas, gan vojevodistes teritorijā to var veikt, ņemot vērā visus likumdevēja noteiktos noteikumus. Pašvaldību referendumi notiek diezgan bieži, jo tie ir izpausme t.s tieša demokrātija. Vietējais referendums nav obligāts, un tas nozīmē, ka tajā var piedalīties ikviens, kurš pauž šādu gribu komūnās, poviatos vai vojevodistē.
Sakarā ar referenduma apjomu Polijā notiek trīs veidu vietējo referendumu veidi. Pirmkārt, šo teritoriālo vienību apdzīvojošās kopienas komūnā var sarīkot referendumu, bet vēl vienu pašvaldību referendumu var rīkot novatoriskā vietā. Šāds apgabalu balsojums jau aptvers jautājumus, kas skar lielākus iedzīvotājus. Trešais referenduma veids ir vojevodistes referendums, kurā piedalīsies visi šīs pašpārvaldes kopienas iedzīvotāji.
Vietējā referenduma izsludināšanas mērķis komūnā, apgabalā vai vojevodistē
Komūnas, pavalsts vai vojevodistes referendumi jāsasauc konkrētam mērķim, jo vēlēšanu zīmē ir jāievieto konkrēti jautājumi. Visizplatītākais iemesls, kāpēc Polijā tiek izsludināti referendumi, ir vēlme paust iedzīvotāju viedokli par lēmējinstitūcijas atlaišanu noteiktā teritorijā. Turklāt iedzīvotāji var lemt par svarīgiem sociāliem, sporta vai kultūras jautājumiem. Kā piemēru var minēt vietējo referendumu Krakovā 2014. gadā, kur iedzīvotāji izteica savu viedokli par ziemas olimpisko spēļu rīkošanu 2022. gadā.
Papildus iepriekš minētajiem referenduma organizēšanas iemesliem pašvaldību balsojums var attiekties uz pilsētas prezidenta, mēra vai pilsētas galvas atbrīvošanu no amata, kā arī t.s. iedzīvotāju pašnodokļu uzlikšana. Pēdējais iemesls parādās, ja iedzīvotāji konkrētā komūnā vēlas piešķirt vairāk naudas sabiedriskiem mērķiem. Attiecībā uz svarīgāko lēmējinstitūciju atlaišanu komūnas, apgabala vai vojevodistes teritorijā, referendumu var rīkot tikai pēc 10 mēnešiem no vēlēšanu dienas vai agrāk notikuša referenduma, kas tika sasaukts par to pašu jautājumu.
Vietējā referenduma principi un pamatotība
Vietējo pašvaldību referendumi - procedūra
Referenduma rīkošanas noteikumi ir līdzīgi tradicionālajai balsošanai. Katrs referenduma dalībnieks saņem vēlēšanu zīmi, kuru aizpilda, atzīmējot savu atbildi. Parasti tas ietver krusta ievietošanu atbilstošajā lodziņā. Referendumā var piedalīties ikviens, kam ir aktīvas balsstiesības apgabalā, kur tas notiek. Tāpēc tas attiecas uz cilvēkiem, kuri pastāvīgi dzīvo noteiktā komūnā, apgabalā vai vojevodistē (atkarībā no vietējā referenduma veida). Balsošana ārpus reģistrācijas vietas, t.i., ārpus noteiktas pašvaldības vienības teritorijas, referendumā nebūs iespējama.
Lai pēc iedzīvotāju pieprasījuma sāktu rīkot referendumu, jāsavāc atbilstošs parakstu skaits. Referenduma iniciatīvai jānāk pēc noteikta iedzīvotāju skaita pieprasījuma. Ko tas nozīmē? Komunālos vai novatoriskos referendumos likumdevējs noteica slieksni 10% balsstiesīgo iedzīvotāju līmenī. Tomēr, runājot par provinču referendumu, šis slieksnis ir 5% balsstiesīgo iedzīvotāju līmenī.
Ja referendums tiek apstiprināts, parādās rezolūcija, kas satur pamatinformāciju par pasākuma organizēšanu. Šie noteikumi ir saistoši. Rezolūcija satur informāciju par:
- visi datumi, kas saistīti ar vietējā referenduma organizēšanu, norisi un rezultātu paziņošanu
- balsošanas kartes veidne
Referenduma datums ir noteikts brīvdienai, bet ne vēlāk kā 50. dienā pēc referenduma pieņemšanas. Tas ir saistošs un nepagarināms periods. Izņēmums būs situācija, kad būs nepieciešams tiesas lēmums, ja, piemēram, vojevoda nesniegs pozitīvu viedokli par vietējo referendumu. Ja meklējat vairāk informācijas, pārbaudiet arī šeit apkopoti raksti ar juridiskām konsultācijām.
Vietējais referendums un tā pamatotība
Vietējā referenduma spēkā esamība ir spēkā, ja tajā piedalās vismaz 30% no balsstiesīgajām personām sociālajos vai vietējos jautājumos, un 3/5 no tiem, kuriem ir tiesības atlaist pilsētas prezidentu, mēru vai pašvaldības vadītāju. Tāpēc vietējā referenduma spēkā esamība būs iespējama, ja vietējā sabiedrība būs iesaistīta balsošanā un pildīs savu pilsonisko pienākumu t.s. tieša demokrātija. Tāpēc balsošana ārpus dzīvesvietas. Tāpat kā katra balsojuma gadījumā, arī vietējā referenduma gadījumā, ir iespējams iesniegt protestu pasākuma noteikumu pārkāpuma gadījumā. Iespējamais termiņš ir līdz 7 dienām pēc oficiālo referenduma rezultātu paziņošanas iedzīvotājiem.
Tātad, kad referenduma rezultāts būs izšķirošs, piemēram, gadījumā, ja tiek atcelta pašvaldības galva vai tiek aplikti iedzīvotāji ar nodokļiem? Referenduma rezultāti par augstākās iestādes atlaišanu būs saistoši tikai tad, ja par to būs vairāk nekā 50% derīgo balsu. Attiecībā uz lēmumu pašnodokļot šo derīgo balsu skaitu jābūt 2/3 no kopējā nodoto balsu skaita. Pēc referenduma rajonu komitejas un galvenā pašvaldības komisija sastāda protokolu par referenduma rezultātiem. Tad iedzīvotāji var uzzināt par vietējo balsošanu par konkrētu jautājumu. Vietējo referendumu izšķirošo rezultātu gadījumā pārvaldes institūcijām ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai īstenotu referenduma lēmumu.
