Mājokļu kooperatīva uzdevums ir pārvaldīt tam piederošos īpašumus. Tās pienākumu apjomu, kā arī biedru tiesības nosaka likums, konkrētāk - likums par mājokļu biedrībām. Mēs sniedzam padomus par vissvarīgākajiem noteikumiem, kas izriet no šī tiesību akta un kas jāzina katram mājokļu kooperatīva biedram.
Ja plānojat renovāciju vai iekšējo apdari, izmantojiet pakalpojumu Būvuzņēmēja meklēšana, kas pieejams vietnē Būvniecības kalkulatori. Pēc īsas veidlapas aizpildīšanas jūs iegūsit piekļuvi labākajiem piedāvājumiem.
Likums par mājokļu kooperatīviem - pamatinformācija
Mājokļu kooperatīvs darbojas, pamatojoties uz diviem tiesību aktiem - 1982. gada 16. septembra likumu, Kooperatīvu likumu un 2000. gada 15. decembra aktu par mājokļu kooperatīviem. Saskaņā ar šiem likumiem mājokļu kooperatīvu pamatuzdevums ir apmierināt mājokļa vajadzības un citas biedru un viņu ģimeņu vajadzības, nodrošinot neatkarīgus dzīvokļus vai vienģimenes mājas.
Likums nosaka, ka mājokļu kooperatīvu darbības objekts var būt ēku būvniecība vai iegāde nolūkā dibināt kooperatīva biedru labā un ēku celtniecība vai iegāde atsevišķas īpašumtiesību nodibināšanas nolūkā. Tas var attiekties arī uz vienas ģimenes mājām.
2007. gadā, 14. jūnijā, tika ieviests kooperatīvā likuma grozījums. Šis ir likums, ar ko groza likumu par mājokļu kooperatīviem un dažiem citiem aktiem. Svarīgākais grozījuma princips ir kooperatīvā īpašuma tiesības uz telpām, t.i., pilnīgi cita veida īpašumtiesības, vai drīzāk iespēja izmantot dzīvokli, lai gan īpašnieks joprojām ir kooperatīvs.
Likums par mājokļu kooperatīviem - iedzīvotāja pamatsaistības
Mājokļu kooperatīvs un kooperatīva statūti - kooperatīva tiesības
Likums par mājokļu kooperatīviem, t.i., kooperatīvu likums, nosaka gan kooperatīva, gan tā biedru tiesības un pienākumus. Iedzīvotāja primārā atbildība ir pakļauties tiesībām, kas iekļautas kooperatīva statūtos un vispārīgajos tiesību aktos. Kooperatīva statusam obligāti jāietver daži svarīgi elementi. Tajā cita starpā iekļauts dalības maksas apmērs un akciju skaits, kā arī to samaksas un atdošanas datumi. Turklāt tie ir svarīgi arī regulāri, ja netiek pildīti kooperatīva biedra pienākumi - norādiet uz tā sekām.
Mājokļu kooperatīvs var prasīt saviem biedriem ievērot kooperatīva statūtos noteiktās tiesības. Vienam no tiem vajadzētu maksāt dalības maksu, kā arī rūpēties par kooperatīva labumu un ēkas labo stāvokli. Statūtos jāiekļauj arī informācija, ka personai, kas mēģina iegūt kooperatīva tiesības uz dzīvokli, obligāti jābūt mājokļa iemaksai, kuras apmērs ir atkarīgs no statūtiem.
Vēl viens pienākums, kas izriet no statūtiem, ir savlaicīga izmaksu segšana saistībā ar ēkas ekspluatāciju, atkritumu savākšanu, komunālajiem pakalpojumiem un koplietošanas telpas kopšanu, piemēram, apgaismojumu vai būra tīrīšanu.
Likums par mājokļu kooperatīvu un nepieciešamība nodrošināt dzīvokli
Viens no vissvarīgākajiem katra mājokļu kooperatīva biedra pienākumiem ir pienākums nodrošināt dzīvokli situācijās, kas paredzētas likuma par dzīvokļu kooperatīviem 6. pantā. Šādas situācijas ir saistītas ar nepieciešamību uzturēt ēku labā stāvoklī. Ēka nekavējoties jādara pieejama, ja rodas bojājums, kas radījis vai var izraisīt bojājumus. Tomēr pēc iepriekšējas tikšanās ir jānodrošina telpas šādos gadījumos:
- periodiskas telpu tehniskā stāvokļa pārbaudes,
- nosakot remontdarbu apjomu, kā arī veicot nepieciešamo kooperatīva atjaunošanu,
- veicot ad hoc tehnisko pārbaudi telpās.
Ja meklējat vairāk informācijas, pārbaudiet arī šeit apkopotie raksti par mājokļu biedrību.
Likums par mājokļu kooperatīviem - biedru tiesības
Mājokļu kooperatīvs un biedru kontroles iespēja
Mājokļu kooperatīvu likums arī nosaka kooperatīva biedra tiesības. Pirmkārt, tā ir dalība mājokļu kooperatīva biedru kopsapulcē un sapulcēs. Jūs varat arī pats sasaukt šādas sanāksmes. Varat arī iesniegt rezolūciju un grozījumu projektus tiem, kas jau pastāv. Tas ļauj mājokļu kooperatīvam būt biedru kontrolē.
Katrs dalībnieks var arī apskatīt dažādus dokumentus. Tas galvenokārt attiecas uz kooperatīva iekšējiem dokumentiem - statūtiem, ilustrācijas ziņojumiem, finanšu pārskatiem, līgumiem, kas noslēgti ar trešajām personām, un, protams, kooperatīva valdes pieņemtajām rezolūcijām.
Likums par mājokļu kooperatīviem un dalību mājokļu kooperatīvā
Svarīgs akta elements ir arī noteikumu noteikšana, kas reglamentē dalību mājokļu kooperatīvā. Tas ir noteikts Likuma par mājokļu kooperatīvo sabiedrību 3. pantā. Fiziska persona var būt kooperatīva biedrs, pat ja tai nav rīcībspējas. Biedri var būt arī juridiskas personas, taču tām nav tiesību uz īrnieka tiesībām uz dzīvokli.
Kooperatīva biedrs var būt gan persona, kurai ir kooperatīva īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, gan persona, kurai ir īrnieka tiesības, un viņu laulātie. Tomēr sadarbības sanāksmēs var piedalīties ne tikai šīs personas, bet arī viņu likumiskie pārstāvji.
Kooperatīvu īrnieku tiesības uz telpām - grozījums 2007. gada likumā
Mājokļu kooperatīva tiesības uz telpām ievieš 2007. gada grozījumi likumā par mājokļu kooperatīviem. Kooperatīvā īpašuma tiesības uz telpām tika izveidotas 2000. gadā, taču tie ir pilnīgi atšķirīgi likumi. Saskaņā ar grozījumiem kooperatīvs apņemas nodot dzīvokli lietošanai personai ar līgumu par kooperatīva īrnieka tiesību uz dzīvokli nodibināšanu.
Personai, kurai ir dzīvokļu kooperatīva tiesības uz dzīvokli, ir arī tiesības un pienākumi attiecībā uz kooperatīvu, tieši tādi paši kā dzīvokļu un ēku īpašniekiem. Personai, kas to pieprasa, jāveic iemaksa par mājokli saskaņā ar statūtos paredzētajiem noteikumiem. Tai jābūt summai starp telpu celtniecības izmaksām un atbalstu, ko kooperatīvs iegūst no valsts līdzekļiem vai citiem līdzekļiem. Ja telpas tika uzceltas uz kredīta, personai ar šīm tiesībām ir pienākums piedalīties aizdevuma atmaksāšanā. Šos elementus regulē kooperatīvā likuma grozījums.
