Attiecībā uz investīcijām būvniecībā mums ir darīšana ar bioloģiski aktīvu virsmu. Nav tiesību aktu par šo tēmu, izņemot infrastruktūras ministra nolikumu. Tomēr ir vērts noskaidrot, kas īsti ir bioloģiski aktīva teritorija, kā arī to, cik procenti no zemes gabala ir jānosaka bioloģiski aktīvai teritorijai.
Ja plānojat būvēt māju, izmantojiet pakalpojumu Būvuzņēmēju meklēšana, kas pieejams vietnē Būvniecības kalkulatori. Pēc īsas veidlapas aizpildīšanas jūs iegūsit piekļuvi labākajiem piedāvājumiem.
Bioloģiski aktīvā joma - likums un definīcija
Kā minēts iepriekš, neviens likums nenosaka to, ko mēs saucam par bioloģiski aktīvu virsmu. Tomēr ir vērts ieskatīties infrastruktūras ministra rīkojumā, kas precīzi nosaka, kas ir bioloģiski aktīva teritorija, kā arī to, cik procentu no zemes gabala ir jāaptver konkrētās situācijās.
Infrastruktūras ministrijas 2002. gada 12. aprīļa noteikumi par tehniskajiem nosacījumiem, kas jāievēro ēkām un to atrašanās vietai:
I IEDAĻA
Vispārīgie noteikumi
No 3. Ikreiz, kad regulā ir minēts:
22) bioloģiski aktīva zemes virsma - vietējā augsne, kas apaugusi ar veģetāciju un virszemes ūdeņiem uz apbūves gabala, kā arī 50% no kopējās terases un plakano jumtu virsmas, kas iekārtota kā pastāvīgs zāliens vai puķu dobe uz pamatnes to dabiskā veģetācija, kuras platība nav mazāka par 10 m2,
(… )
8. nodaļa
Apstādījumi un atpūtas iespējas
No 39. Apbūves gabalos, kas paredzēti daudzģimeņu mājokļiem, veselības aprūpes ēkās (izņemot klīnikas) un izglītībā un audzināšanā, vismaz 25% no zemes gabala platības jāsakārto kā bioloģiski aktīva teritorija, ja vien nav noteikts atšķirīgs procents pēc vietējā zonējuma.
No 40.1. Daudzģimeņu ēku grupā, uz kuru attiecas viena būvatļauja, atbilstoši saimniecības vajadzībām būtu jānodrošina rotaļu laukumi jaunākajiem bērniem un atpūtas vietas, kas pieejamas vecāka gadagājuma cilvēkiem un invalīdiem, bet vismaz 30% no šīs teritorijas jāatrodas bioloģiski aktīva teritorija, ja nav, lēmumā par apbūves apstākļiem un zemes attīstību ir noteikts citādi.
Iepriekš minētie noteikumi nosaka bioloģiski aktīvo virsmu, ko klāj veģetācija, kas ir pieļaujama dabiskai veģetācijai. Šāda zemes gabala izstrādi nosaka iepriekš minētais rīkojums, ja vien likumā par teritorijas plānošanu un attīstību nav noteikts citādi, un konkrētāk - Vietējās teritorijas attīstības plānā.
Zemes gabala attīstības procents
Apbūves platības indikators ir parametrs, kas norāda, kāda ir iespējamā zemes gabala attīstības procentuālā daļa un kāda īpašuma daļa ir jānosaka bioloģiski aktīvai teritorijai. Turklāt zemes attīstības indekss mums parāda maksimālo intensitāti, ar kādu mēs varam attīstīt zemes gabalu, kā arī minimālo procentu, kas jāaizņem bioloģiski aktīvajai teritorijai.
Protams, rodas jautājums, kur pārbaudīt šādu zemes gabala rādītāju. Vislabāk ir doties uz rātsnamu vai pašvaldības biroju, lai pārbaudītu piemērojamo teritorijas attīstības plānu vai lēmumu par attīstības nosacījumiem. Ja šādos dokumentos ir noteikums, ka bioloģiski aktīvo platību indekss nedrīkst būt mazāks par 25%, tad, piemēram, ar 1000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu bioloģiski aktīvajai platībai jābūt vismaz 250 kvadrātmetriem. Vai varbūt jūs arī interesēsit šis raksts par ēkas intensitātes indeksu?
Ko sauc par bioloģiski aktīvu virsmu?
Diemžēl noteikumos nav īpaši norādīts, ko tieši var iekļaut bioloģiski aktīvajā virsmā. Tāpēc mums ir daudz interpretācijas mēģinājumu. Daudz kas ir atkarīgs no tā, ko var nozīmēt dabiskās veģetācijas galvenais jēdziens. Izrādās, ka veģetācija nekādā veidā nav norādīta nevienā aktā. Tādējādi tiek ņemta vērā veģetācija, kuras veģetācija nekādā veidā netiek traucēta. Augiem jābūt dabiski pieejamiem dienas gaismai, ūdenim un augsnei.
Tomēr rodas jautājums, vai un cik lielā mērā mēs varam traucēt bioloģiski aktīvajai virsmai. Izrādās, ka vienkāršākais risinājums ir eko režģis. Tas ir īpašs zāliena režģis, ko mēs piepildām ar zāli. Pateicoties tam, mēs nodarbojamies ar bioloģiski aktīvā reljefa indikatora uzvedību, kā arī izveidojam praktisku vietu autostāvvietām vai pievedceļiem.
Eko režģis ir lielisks veids, kā sacietēt reljefu. Ģeorežģis ir ekoloģisks risinājums, jo zāliena režģis ir izgatavots no 100% pārstrādātas plastmasas. Izrādās, ka eko režģim ir daudz pielietojumu. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kādas īpašības tas izceļas, tāpēc mēs atbildēsim uz jautājumu, kam tieši to var izmantot. Ģeorežģi, kas ir visspēcīgākais, drīkst aizpildīt tikai ar pildvielu. Tas nodrošina teritorijas sacietēšanu rūpnieciskās un komunālās saimniecības zonās.
Eko režģis ar universālu pielietojumu, tas drīzāk labi darbosies privātos īpašumos. Tie nodrošina arī teritorijas sacietēšanu autostāvvietām, piebraucamo ceļu uz īpašumu vai kā alternatīvu bruģakmeņiem. Zāliena režģi var izmantot arī nogāžu nostiprināšanai. Ir vērts atcerēties, ka ģeorežģis ir pieejams dažādās krāsās. Lielāko daļu pieejamo modeļu var piepildīt ar zāli vai pildvielu. Zāliena režģis maksā no 40 PLN uz 1 m2.
Tomēr, ja ģeorežģis dažādu iemeslu dēļ nav pieejams, bioloģiski aktīvo virsmu var sakārtot, izmantojot ažūra kubu. Zāliena režģis viņai bija alternatīva. Tomēr vairums investoru joprojām izvēlas ažūra kubu. Pateicoties tam, ir iespējams arī norūdīt zonu. Bioloģiski aktīvā zona tiek uzturēta atbilstošā indeksā. Turklāt ažūra kubs nodrošina pareizu zonas mitrināšanu. Tās priekšrocība ir viegla ieklāšana, kas neatšķiras no tradicionālo bruģakmeņu ieklāšanas. Tomēr ir vērts ažūra kubu novietot uz ģeotekstilmateriāla slāņa. Pateicoties tam, tiks saglabāta pietiekama ūdens caurlaidība.
