Kas ir rezervētā akcija un ko no tās var iegūt?

Gadās, ka testamentā tiek izlaista mirušā tuvākā ģimene (likumā noteiktais mantinieks). Neskatoties uz to, viņš joprojām var īstenot savas prasības par mantojuma shēmā iekļautā īpašuma daļas piešķiršanu. Likumā noteiktā mantinieka intereses tiek nodrošinātas ar rezervētu daļu. Tālāk mēs jums pateiksim, kam ir tiesības uz rezervētu akciju, kā tai pieteikties un ko var iegūt.

Vai vēlaties saņemt piedāvājumus no vairākiem renovācijas uzņēmumiem bez liekām formalitātēm? Izmantojiet šo veidlapu! Tas ir viegli!

Kas ir rezervētā akcija?

Rezervētā akcija ir viens no veidiem, kā nodrošināt likumīgo mantinieku intereses. To var izmantot, kad mirušais uzrakstīja testamentu, kurā viņš izlaida ģimenes locekļus, piemēram, nodeva īpašumu tikai vienam dēlam vai meitai. Pēc testamenta atvēršanas likumā noteiktie mantinieki joprojām var pieprasīt daļu no mantojuma. Tāpēc mēs varam pieņemt, ka tiesības uz rezervēto akciju ir kompensācijas veids testamentā izlaistiem cilvēkiem.

Kam ir tiesības uz rezervētu akciju?

Kā jau minējām iepriekš, rezervētā daļa ir ieguvums likumā noteiktajiem mantiniekiem. Tāpēc iespēja saņemt rezervēto daļu ir pieejama personām, kurām būtu tiesības uz likumā noteikto īpašuma mantošanu (ja testaments nebūtu rakstīts). Tā ir taisnība, ka mantojuma saņemšanai vienmēr priekšroka tiek dota testamenta mantiniekam. Tomēr likumīgajam mantiniekam ir tiesības arī uz noteiktām finansiālām prasībām. Tātad, kam ir tiesības uz rezervētu daļu?

• Mirušā pēcnācēji - tas ir, bērni, mazbērni un mazmazbērni.
• Mirušā laulātais.
• Mirušā vecāki.

Jāatzīmē, ka iepriekš minētās cilvēku grupas var saņemt rezervētu daļu, bet tikai tad, ja tām būtu ar likumu noteiktas mantošanas tiesības. Šīs mantošanas tiesības vienmēr ir pieejamas mirušā bērniem un laulātajam. Mazbērni iegūst tiesības uz rezervētu daļu situācijā, kad viņu vecāki (t.i., mirušā bērns) nedzīvoja, lai redzētu testamenta atvēršanu. Tas pats noteikums attiecas uz testatora mazmazbērniem.

Pēdējā grupa, t.i., mirušā vecāki, iegūst tiesības uz rezervētu daļu situācijā, kad testatoram nebija laulātā vai pēcnācēju.

Kad nav jāmaksā vecāku un laulātā mantojums?

Ir arī situācijas, kad likumīgais mantinieks zaudē tiesības uz rezervēto daļu. Pēcnācēji tiks izlaisti, ja testators pirms savas nāves viņus atņems no mantojuma. Šādā situācijā viņiem nav tiesību uz rezervētu vecāku daļu vai citām tiesībām uz materiālām prasībām.

Tas pats attiecas uz mantojuma atstājēja laulāto. Tiesības uz rezervēto akciju izbeidzas, izdodot tiesas šķirtības rīkojumu. Tiesības uz mantojumu arī neattieksies, ja testators pirms savas nāves vērsies tiesā par laulāto atšķiršanu vai iesniedzis laulības šķiršanu laulātā vainas dēļ. Šādā situācijā tiesa pārbauda šāda lūguma pamatotību. Ja viņš nolemj, ka pieteikums bija pamatots, tad laulātais zaudē tiesības uz rezervēto daļu. un mantojumu.

Mantojums un griba, t.i., mantojuma pārtraukšanas jautājums

Katram testatoram ir tiesības atņemt konkrētai personai tiesības uz rezervēto daļu. To var izdarīt, izmantojot mantojumu, kas rodas, ja:

• Likumā noteiktais mantinieks ir izdarījis noziegumu pret testatoru vai viņa tuviniekiem.
• Likumā noteiktais mantinieks apzināti un pastāvīgi nav izpildījis savas ģimenes saistības pret mantojuma atstājēju.
• Likumā noteiktais mantinieks pret testatora gribu rīkojās rupji neatbilstoši vispārpieņemtām sociālajām normām.

Iepriekš minētās telpas var būt par pamatu mantojuma atstājšanai no mantojuma. Testamenta pamattekstā skaidri jānorāda mantojuma atstājšana. Persona, kas nav mantota, zaudē visas tiesības uz rezervētu daļu. Tomēr pēc viņas nāves šīs tiesības var pāriet pēcnācējam (piemēram, mantojuma atstājēja mazdēlam).

Persona, kas nav mantota, arī tiesā var lūgt tiesības uz rezervētu daļu. Šim nolūkam viņam jāpierāda, ka mantojuma pārtraukšanas iemesli nepastāvēja vai testators viņai piedeva pirms savas nāves. Patiesībā šāda tiesvedība ir diezgan sarežģīta un var ievilkties ilgu laiku, un joprojām nav zināms, vai viņš saņems kādu mantojumu.

Jūs varat lasīt vairāk par mantojumu un mantošanas noteikumiem, pamatojoties uz testamentu Šajā rakstā.

Kāds ir rezervētās daļas augstums?

Rezervētās daļas apmērs ir atkarīgs no mantojuma shēmas vērtības, kā arī radniecības pakāpes ar testatoru. Vecāku daļa parasti ir puse no vērtības, kas pienākas likumā noteiktās mantošanas gadījumā. Tas ir, šobrīd, ja testaments nebūtu sastādīts. Līdzīgi ir gadījumā, ja likumā noteiktie mantinieki pieder citai mantojuma grupai. Rezervētās daļas lielākā vērtība pienākas testatora bērniem un laulātajam pastāvīgas darbnespējas gadījumā. Šāds likumā noteiktais mantinieks, kas pieder pie pirmās radniecības grupas, var saņemt 2/3 no shēmas vērtības, kas viņam būtu pieejama likumā noteiktās mantošanas gadījumā.

Nosakot rezervētās daļas apjomu, vissvarīgākais būs precīzi noteikt lejupvērstās līknes vērtību. Shēmā ir iekļautas visas mantojuma atstājēja uzkrātās preces, bet arī visi testatora ziedojumi ģimenei vai nesaistītām personām. Lai mantojuma shēmā tiktu iekļauts ziedojums ģimenes loceklim, ir jāizpilda divi pamatnosacījumi:

• Ziedojums jāveic 10 gadu laikā pēc testamenta atvēršanas.
• Ziedošanas aktā nedrīkst būt specifikācija, kas attiecas uz tā izslēgšanu no mantojuma shēmas.

Nosakot rezervētās daļas summu, tiesa ņem vērā visus likumā noteiktos mantiniekus. Neņem vērā tikai tās personas, kuras nav iedzimtas, kā arī likumā noteiktie mantinieki, kuri atteicās no mantojuma.

Jūs varat lasīt vairāk par mājokļu ziedošanu un ar to saistītajām nodokļu sekām lasiet šajā rakstā.

Tiesības uz rezervētu akciju un prasības ierobežojums

Rezervētā daļa ir civiltiesiska prasība, un, tāpat kā lielākajai daļai citu, uz to var attiekties noilgums. Pieteikums rezervētajai daļai no vecākiem vai paplašinātas ģimenes jāiesniedz piecu gadu laikā no testamenta paziņošanas dienas. Pēc šī laika likumīgajam mantiniekam joprojām ir tiesības uz rezervētu daļu. Tomēr testamenta mantinieks jau var izmantot to, ka prasība ir ieguvusi dabisku statusu. Līdz ar to testamentārais mantinieks bez jebkādām sekām var izvairīties no likumā noteiktā mantinieka prasību apmierināšanas.

Kā pieteikties rezervētai akcijai?

Vienkāršākais veids būtu vienoties ar testamenta mantinieku. Ir vērts aprēķināt rezervētās daļas vērtību un aicināt mantinieku samaksāt mums pienākošos līdzekļus. Ja vienošanās nav panākta, lieta jāiesniedz tiesā. Prasību par rezervēto daļu var iesniegt rajona vai apgabaltiesā. Apgabaltiesas izskata prasības, ja prasītāja iesniegtās summas vērtība nepārsniedz PLN 75 000. Lielākas vērtības gadījumos prasība jāiesniedz apgabaltiesā, kuras jurisdikcijā ir testatora pēdējā dzīvesvieta. Pieteikumam būs nepieciešama notariāli apstiprināta mantojuma apliecība vai tiesas lēmums, kas apstiprina mantojuma iegūšanu.

Ko vēl ir vērts atcerēties?

Pirmkārt, ka, iesniedzot lietu civiltiesā, jums ir jāņem vērā papildu izmaksas. Prasība par rezervēto akciju netiek izskatīta tāpat kā mantojuma lieta, kuras vērtība paliek nemainīga. Lietās par rezervētu akciju tiesas nodevu vērtība atbilst izmaksu summai, ko mēs pieprasām no atbildētāja. Tas ir tieši 5 procenti no pieprasītās rezervētās daļas. Tiesas nodeva jāsamaksā pirms tiesas sēdes, iesniedzot pieteikumu. Ir iespējams arī pieteikties daļas vai pat visas maksas izpirkšanai. Mūsu pieteikums var tikt apmierināts, ja nevaram samaksāt nepieciešamo summu. Turklāt prasītājs var arī pieprasīt, lai nodeva par lietas ierosināšanu tiktu samaksāta pašam atbildētājam.

Vēl viena lieta, kas jāatceras, ir fakts, ka vecāku vai paplašinātās ģimenes mantojums tiek aplikts ar nodokļiem. To sedz mantojuma un ziedojumu nodoklis. Taisnība, ka pastāv arī tā izpirkšanas iespēja. Tomēr šeit katrs gadījums jāizskata atsevišķi. Gadu gaitā ir mainījušies nosacījumi, kas jāizpilda, lai atmaksātu mantojuma un ziedojumu nodokli. Tāpēc pirms pieteikšanās mantojumam ir vērts personīgi pārbaudīt, vai mēs izpildām visus nosacījumus.