Katra mājokļu kooperatīva uzdevums ir veikt darbības tā biedru kopējam labumam. Lai kooperatīvs darbotos pareizi, ir nepieciešams visu lēmumu pieņemšanas struktūru koordinēts darbs. Ir vērts zināt, ka katram mājokļu kooperatīva biedram ir tiesību un pienākumu katalogs. To darbības jomu un juridiskos avotus mēs aprakstīsim zemāk esošajā rakstā.
Vai meklējat renovācijas komandu? Aizpildiet šo veidlapu un saņemiet piedāvājumus no pārbaudītiem uzņēmumiem!
Mājokļu kooperatīva biedra tiesību un pienākumu avoti
Mājokļu kooperatīva biedra tiesību un pienākumu pamatā ir 2000. gada 15. decembra Akta par mājokļu kooperatīviem noteikumi. Svarīgs tiesību akts, kas nosaka tiesību un pienākumu katalogu, ir arī 1982. gada 16. septembra Akts par kooperatīviem. Šajos aktos ietvertie noteikumi ir pamats kooperatīva statusa noteikšanai. Statūti ir papildu tiesību akts, kas regulē kooperatīva uzdevumus, organizatorisko struktūru un darbības specifiku. Ir vērts atzīmēt, ka visas kooperatīva biedra tiesības un pienākumi jānosaka likumā.
Kas var kļūt par mājokļu kooperatīva biedru
Atbilde uz šo jautājumu ir ietverta likuma par mājokļu kooperatīviem 3. panta noteikumos. Fiziska persona var būt kooperatīva biedrs, pat ja tai nav rīcībspējas vai šī darbība būtu ierobežota. Biedri var būt arī juridiskas personas. Tomēr ar nosacījumu, ka viņiem nav kooperatīva, īrnieka tiesības uz dzīvokli.
Mājokļu kooperatīva biedrs var būt jebkura persona, kas:
- Tai ir kooperatīvs, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu.
- Tai ir kooperatīvs, īrnieka tiesības uz nekustamo īpašumu.
Tiesības uz dalību mājokļu kooperatīvā ir arī dzīvokļa īpašnieka laulātajam.
2015. gada februārī Satversmes tiesa nolēma, ka mājokļu kooperatīva biedrs nevar būt jebkura persona, kurai nav tiesību uz dzīvokli.
Mājokļu kooperatīva biedra pamattiesības
Visiem kooperatīva biedriem ir tiesības uz vienlīdzību. Zemāk mēs uzskaitām vissvarīgākos no tiem:
Dalība mājokļu kooperatīva biedru kopsapulcē vai sanāksmēs. Katram kooperatīva loceklim jāpiedalās personīgi (ja vien statūti neļauj iecelt pilnvaroto). Balsošanas laikā katram loceklim ir viena balss neatkarīgi no turēto kooperatīvo akciju vērtības. Kooperatīva biedrs var iesniegt rezolūciju projektus un esošo lēmumu grozījumus. Tai ir arī tiesības ievēlēt un tikt ievēlētam kooperatīva pārvaldes struktūrās.
Katram kooperatīva biedram ir arī tiesības sasaukt kopsapulci, un tam nepieciešams vismaz 1/10 biedru apstiprinājums. Kopsapulcē tā var lūgt izskatīt pieteikumus, kas attiecas uz kooperatīva darbību.
Svarīga privilēģija ir arī iespēja izmantot kooperatīva priekšrocības, kas aprakstītas statūtos. Katram biedram ir arī tiesības izbeigt dalību un piekļūt kooperatīva iekšējiem dokumentiem (statūtiem, lustrācijas ziņojumiem, finanšu pārskatiem, līgumiem, kas noslēgti ar trešajām personām, kooperatīva valdes pieņemtiem lēmumiem utt.).
Kooperatīva biedra pienākumi
Galvenais pienākums ir ievērot tiesību aktos un kooperatīva statūtos paredzētās tiesības. Katram dalībniekam ir jārūpējas par kooperatīva labumu un jāļauj tam pildīt likumā noteiktos uzdevumus. Reģistrācijas maksa ir neatņemama. Tās summa mainās atkarībā no kooperatīva. Tomēr likums par mājokļu biedrībām nosaka, ka dalības maksas maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt darba ministra paziņoto zemākās algas vērtību.
Personai, kas pretendē uz kooperatīva tiesībām uz mājokli, ir jāveic iemaksa par mājokli. Tās apjoms ir atkarīgs no statusa ierakstiem.
Cits pienākums attiecas uz to izmaksu savlaicīgu segšanu, kuras rodas šādu iemeslu dēļ:
- Telpu ekspluatācija (atkritumu savākšana, komunālo pakalpojumu piegāde).
- Īpašuma kopējās daļas ekspluatācija (piemēram, kāpņu apgaismojums)
- Kooperatīvam piederoša nekustamā īpašuma ekspluatācija (šīs izmaksas ietver skvēru vai rotaļu laukuma uzturēšanu bērniem).
Nodevas ir jāmaksā savlaicīgi, un tās attiecas arī uz visiem saimniekiem, kuri nav dzīvokļu biedrības biedri. Maksas apmērs ir vienāds visām personām, kurām ir tiesības uz nekustamo īpašumu (neatkarīgi no tā, vai tās ir kooperatīva biedri).
Pienākums nodrošināt telpas
Katram kooperatīva biedram un telpu īpašniekam ir pienākums darīt pieejamu savu īpašumu situācijās, kas paredzētas likuma par dzīvokļu kooperatīviem 6. pantā. Minētās situācijas ietver:
Sadalījums, kas nodara kaitējumu vai var radīt zaudējumus. Šajā gadījumā īpašniekam ir pienākums nodot telpas bojājumu novēršanai (un tikai uz remonta laiku).
Pēc telpu nodrošināšanas datuma iepriekšējas vienošanās šādos gadījumos:
- Periodiskas telpu tehniskā stāvokļa pārbaudes.
- Darbu apjoma un to izpildes noteikšana.
- Veikt telpu ad hoc tehnisko pārbaudi.
- Kooperatīvu aizstājējs, kas veic telpu īpašnieka pienākumus (neatkarīgi no tā, vai viņš ir kooperatīva biedrs vai nē).
Pienākums nodrošināt telpas ietver arī nepieciešamo kooperatīvu veikto ēkas renovāciju, rekonstrukciju vai modernizāciju.
Pienākums atstāt telpas
Pēc tam, kad ir beidzies dzīvokļa juridiskais īpašums, iedzīvotājam ir pienākums to atstāt (neatkarīgi no tā, vai viņš bija dzīvokļu kooperatīva biedrs). Likumā noteiktais termiņš atstāt telpas būtu jānosaka kooperatīva statūtos. Tomēr saskaņā ar Likuma par dzīvokļu biedrībām 7. pantu termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem. Kooperatīvam nav jāorganizē dzīvokļa aizstājējs. Viņas vienīgais pienākums būs norēķini ar kooperatīva biedru, reģistrācijas nodevas samaksa, kā arī visu nesamaksāto parādu samaksa.
Ko vēl ir vērts atcerēties?
Iepriekš minētās dzīvokļu kooperatīva biedra tiesības un pienākumi nav pilnīgs saraksts. Dažas privilēģijas un pienākumi izriet tieši no kooperatīva statūtiem vai tā iekšējiem lēmumiem. Tāpēc ir vērts iepazīties ar viņu ierakstiem. Mums arī jāatceras, ka daži pienākumi (īpaši finansiālie) attiecas arī uz visiem telpu īpašniekiem, kuri nav kooperatīva biedri. Kooperatīvu uzlikto pienākumu nezināšana neattaisno tos pildīt.
